"LNKC biļešu politikas jautājumu skatīja divpakāpju sistēmā - Ielūgumu un iepriekšējās rezervācijas biļešu komisijā un Dziesmu un deju svētku padomē, realizējot caurspīdīgas un mūsdienīgas pārvaldes principus. Biļešu komisijas lēmums ir neatbalstīt iespēju deputātiem iegādāties biļetes ar privilēģiju - iepriekšējo rezervāciju, savukārt Dziesmu un deju svētku padomes lēmums tikai ar vienas balss pārsvaru ir pretējs. Izsverot abus lēmumus, kā arī diskusijas par šo jautājumu, LNKC kā Svētku rīkotājs balstīsies uz Rīkotāja biļešu komisijas viedokli - neiekļaut Saeimas deputātus to personu lokā, kam būs iespēja iegūt biļetes iepriekšējā rezervācijā," akcentē LNKC direktore Signe Pujāte.
Dziesmu un deju svētku attīstību, organizēšanas modeli nosaka Dziesmu un deju svētku likums, kurā tostarp ir arī definēti Dziesmu un deju svētku padomes izveides principi un uzdevumi. Dziesmu un deju svētku padomes darbs notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto nolikumu, kurā noteikts, ka Padome ir konsultatīva institūcija. Padomē tiek skatīti ar Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu saistītie jautājumi, statuss par Svētku organizēšanu un diskutablie jautājumi. Pie tādiem pieder arī biļešu politika, kas allaž izraisa lielu interesi un viedokļu apmaiņu. Tomēr visus gala lēmumus (ar izņēmumiem, kas atrunāti Svētku likumā) par Svētku organizēšanas jautājumiem pieņem tā rīkotājs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
