Jēkabs Jūsmiņš (1847—1928) latviešu dzejnieks un filologs tieši pirms 150 gadiem 1873. gadā pēc Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem rakstīja par izdevību tajos dižoties: "Vai tas nava lielisks dziedāšanas svētku nopelns, kuri devuši izdevību latviešiem parādīties, cik smalki cik izglītoti viņi ir, ka arī viņi augstmaņu un karaļu ciltij pieder, ka arī caur viņu dzīslām tek virsaišu asinis!"
Novadu dzīve ir Latvijas asinsrite, dzīves ūdens, upes, kas satek jūrā, kopīgā Latvijas tradīcijā, dzīvajā mantojumā.
Dziesmu svētku 150-gades gājienā pirmo reizi kopā satiksies jaunizveidotie Latvijas novadi. Kur vēl labāk sevi varēs parādīt? Kāda ir katra novada kultūrzīme, ar ko var dižoties un gājienā izrādīt novada priekšā? Ieraudzīsim mūsu šodienas kultūras bagātību novadu savdabībā.
Gājiena ceļš Brīvības ielā raksturos Latviju un būs sadalīts septiņos kvartālos – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Sēlija, Latgale, diaspora, Rīga. Katra kvartāla sākumā gājiena dalībniekus sveiks novadu pārstāvošas ģimenes, personības, ar ko kultūrvēsturiskais novads lepojas.
Latvija gājienā dižosies ar savu karogu. Tādēļ aicinām gājiena dalībniekiem kopīgi pārvērst gājienu Brīvības ielā plīvojošu sarkanbaltsarkanu karogu upē.
Dižosimies ar savām tradīcijām un kultūras mantojumu brīvā Latvijā!
Mākslinieciskais vadītājs, producents Reinis Druvietis.
