|
|
|
|
|
|
|
|
2009.gada 15. – 18.jūlijā Valkā notiks 8.Starptautiskais teātru festivāls „Tālvils 2009”
Pielikumā: Informācija par festivālu |
|
22.martā Dailes teātrī tika noskaidrota "Latvijas amatieru teātru Gada izrāde 2008". Pēc ekspertu balsojuma par labāko 2008. gada Latvijas amatieru teātru izrādi tika atzīta Ventspils teātra (režisors Agris Krūmiņš) iestudētā Leldes Stumbres luga „Laimīgā Blūmentāle”.
Labākās 2008.gada amatieru teātru izrādes noskatījās pieci eksperti - Kārlis Auškāps, Valdis Lūriņš, Aina Matīsa, Lūcija Ņefedova un Juris Rijnieks.
Titula "Latvijas amatieru teātru Gada izrāde 2008" ieguvējs tika paziņots pēc ekspertu balsojuma uzreiz pēc pēdējās izrādes, un ar balsu vairākumu par labāko 2008. gada Latvijas amatieru teātru izrādi tika atzīta Ventspils teātra (režisors Agris Krūmiņš) iestudētā Leldes Stumbres luga „Laimīgā Blūmentāle”. |
|
Noslēgušās Latvijas amatieru teātru reģionālās skates iestudējumu parādei „Gada izrāde 2008".
Izrādes reģionālajās skatēs vērtēja eksperti - Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore režisore Aina Matīsa un režisors Valdis Lūriņš.
2009. gada 21. martā Jūrmalas teātrī un 2009. gada 22. martā Rīgā, Dailes teātrī tiks parādīti labākie 2008. gada Latvijas amatierteātru iestudējumi. Titula "Latvijas amatieru teātru Gada izrāde 2008" ieguvējs tiks paziņots iestudējumu parādes noslēgumā Dailes teātrī 22. martā.
Gada labākajai izrādei nominēti: Balvu Tautas teātra studija - Rūdolfs Blaumanis „Pazudušais dēls” (režisore Vaira Resne), Ausekļa Limbažu teātris - K.Higinss, Ž.K.Karjērs „Harolds un Moda” (režisors Didzis Jonovs), Smiltenes Tautas teātris - Mihaels Sebastjans „Nezināmā zvaigzne” (režisors Agris Māsēns), Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra teātra studija - Federiko Garsija Lorka „Bernardas Albas māja” (režisore Gunta Krauze), Ventspils teātris - Lelde Stumbre „Laimīgā Blūmentāle” (režisors Agris Krūmiņš).
Iestudējumus vērtēs žūrijas komisija sekojošā sastāvā - Kārlis Auškāps, Valdis Lūriņš, Aina Matīsa, Lūcija Ņefedova, Juris Rijnieks.
Titula "Latvijas amatieru teātru Gada izrāde 2008" ieguvējs tiks paziņots iestudējumu parādes noslēgumā Dailes teātrī 22. martā.
|
|
|
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.
Šogad svētkos piedalījās:
Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;
48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;
394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);
544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;
55 pūtēju orķestri;
5 profesionālie orķestri;
Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;
Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;
|
|
 Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu: Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem. Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
© Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007  |
|
"Dziesmu un deju svētki ir unikāls pasākums, kas ļauj mums apzināties tautas spēku – vienotībā, kultūras vērtību saglabāšanā un pozitīvā dzīves uztverē. Tie ir svētki, kas atver sirdis priekam un paceļ pāri ikdienišķajam."
Juris Binde
SIA "Latvijas Mobilais Telefons" prezidents
|
|
|
|
