|
|
|
|
|
|
|
|
2009.gada 14. martā Madonas kultūras namā Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Madonas rajona padomi rīkoja I Latvijas vīru vokālo ansambļu konkursu – koncertu „Mēs tikāmies martā”.
Augstāko punktu skaitu konkursā - 45 punkti no 50 iespējamiem, vīru grupā ieguva Latvijas Universitātes vīru vokālais ansamblis „Dancis”, vadītāja Sarmīte Ančāne un Skrīveru kultūras nama vīru vokālais ansamblis, vadītājs Ferijs Millers; senioru grupā augstāko novērtējumu ieguva Strazdumuižas kluba vīru vokālais ansamblis „Senozols”, vadītājs Aldis Andersons – 41,67 punkti. Trīs augstāko punktu ieguvēji saņēma arī naudas balvas.
Konkursā tika pasniegtas arī trīs speciālbalvas:
Par labāko latviešu oriģināldziesmas vai latviešu tautas dziesmas izpildījumu – Kalsnavas pagasta padomes vīru vokālajam ansamblim, vadītāja Marita Vaivode
Dalībnieku balsojumā par spēcīgāko konkurentu (Dalībnieku balva) tika atzīts Rēzeknes pilsētas vīru vokālais ansamblis „8 + 1”, vadītājs Jānis Mežinskis
Par labāko dziesmas sirdsmīļotai izpildījumu - Madonas pilsētas Kultūras nama senioru vīru vokālais ansamblis „Madonas zeļļi”, vadītāja Ināra Stepāne
Vīru balsīm krāšņāk skanēt palīdzēja viesi– vokālā grupa Harmonija Rīgai (vadītājs Ārijs Šķepasts), saksofonu kvartets n[ex]t (vadītāja Inga Meiere), Madonas kultūras nama koklētāju ansamblis Rasa (vadītāja Inese Ābola) un deju grupa Aliens (vadītāja Ināra Cikule). |
|
|
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.
Šogad svētkos piedalījās:
Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;
48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;
394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);
544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;
55 pūtēju orķestri;
5 profesionālie orķestri;
Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;
Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;
|
|
 Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu: Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem. Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
© Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007  |
|
"Dziesma ir mūsu tautas kopēja elpa, tā ir mūsu tautas kopīgais sirdspuksts, tā ir mūsu sirdsapziņa. Dziesmā mēs esam bagāti, dziesmā mēs esam skaisti, dziesmā mēs esam vienoti un savā vienotībā stipri. Mēs dziedam, lai paši sev nepazustu, mēs dziedam, lai mēs viens otram vairs nepazustu, mēs dziedam, lai nepazustu pasaules vējos."
Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas prezidente (1999-2007)
|
|
|
|
