|
|
|
|
|
|
|
|
Laikā no š.g. 18. jūnija līdz 16. augustam Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Latviešu tautas lietišķās mākslas savienību un valsts aģentūru „Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs” rīko II Starptautisko tautas lietišķās mākslas izstādi „Zīmes tautas lietišķajā mākslā”.
Izstādes galvenā tēma – viena no pamata zīmēm un simboliem pasaules kultūrā – saule. Saule kā neizsīkstošs, varens un mūžīgs gaismas un siltuma avots jau kopš aizvēsturiskiem laikiem piesaistījis cilvēku uzmanību. Saule kā priekšmetu raksts tiek izmantots Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas mākslā arī mūsdienās.
Izstādē ar saviem darbiem aicināti piedalīties meistari no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Pielikumā:
Izstādes nolikums
|
|
|
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.
Šogad svētkos piedalījās:
Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;
48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;
394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);
544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;
55 pūtēju orķestri;
5 profesionālie orķestri;
Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;
Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;
|
|
 Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu: Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem. Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
© Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007  |
|
"Domājot par Dziesmu svētkiem, es gluži fiziski sajūtu to enerģijas, drošības, stabilitātes un spēka klātbūtni gaisā, kas mani katru reizi no jauna pārņem tuvojoties Mežaparkam svētku dienās. Es nekad neesmu stāvējis koristu rindās vai dejojis lielajā deju laukumā. Bet es vienmēr esmu sevi sajutis par Dziesmu svētku dalībnieku un lepojos ar to."
Mārtiņš Bondars, Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs
|
|
|
|
