|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskā folkloras festivālā “Baltica 2009” piedalās ārvalstu kolektīvi: 
Pelgulinna Folklooriklubi (Igaunija)
Wild Goose Chase Cloggers (ASV)
|
|
Rīkotāji:
NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA VALSTS AĢENTŪRA
RĪGAS DOMES KULTŪRAS DEPARTAMENTS
LATVIJAS FOLKLORAS BIEDRĪBA
Festivāla birojs:
Festivāla darba grupas vadītājs: Andris Kapusts,
andr27@ml.lv, tālr.26063277
Biroja vadītāja: Jelena Jekimova,
birojs@folklorasbiedriba.lv
, tālr.28363035
Mārketinga speciāliste: Irita Vimba,
irita.vimba@folklorasbiedriba.lv
, tālr.29472990
Sabiedrisko attiecību un reklāmas speciāliste: Rita Garnaka,
pr@folklorasbiedriba.lv
, tālr.20249998
Naktsmītņu koordinatore: Inga Vahšteine,
Inga.Vahsteine@va.lv
, tālr. 28396748
Ārvalstu grupu koordinatore: Laura Raipale,
laura.raipale@gmail.com
Festivāla informācijas centra vadītāja: Sarmīte Janfelde, tālr. 26163096 |
|
Jau par tradīciju izveidojies Starptautiskajam folkloras festivālam „Baltica” izdot dziesmu grāmatu. Kā pastāstīja krājuma sastādītājs Andris Kapusts, dziesmu grāmatas „Baltica 2009” izveides pamatā ir festivāla tēma „Zīmes”.
Izdevuma galvenais mērķis ir popularizēt interesantākās un nozīmīgākās dažādu novadu tautas dziesmas. Tās festivāla laikā skanēs kopu un ansambļu izpildījumā, bet atsevišķas no tām kā kopdziesmas.
|
|
2008. gada oktobrī, novembrī un decembrī notika Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica’2009” skates, kuru mērķis bija izvērtēt folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un citu izpildītāju māksliniecisko un organizatorisko līmeni dalībai festivālā.
Pielikumā: Skašu rezultāti |
|
Baltica 2009
STARPTAUTISKAIS FOLKLORAS FESTIVĀLS
2009. gada 9. - 12. jūlijs
2009.gadā Latvijā no 9. līdz 12. jūlijam notiks XXII Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica 2009”. Tie ir plašākie, sabiedrībā iecienītākie un pasaulē pazīstamākie tradicionālās kultūras svētki Baltijas valstīs, kas rūpējas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību.
Festivāls norisināsies Rīgā, Jelgavā un Zemgales pagastos. Tā dalībnieki būs folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visiem Latvijas novadiem un viesi no 10 ārvalstīm. Festivāla tēma ir „Zīmes”.
Pielikumā: Festivāla norise
Latvijā līdz šim ir notikuši 7 festivāli (1988., 1991., 1994., 1997., 2000., 2003., 2006. gadā). Savā pastāvēšanas laikā, sākot ar 1987. gadu, festivālam ir izveidojusies stabila tradīcija, un tas ir atpazīstams plašā sabiedrībā. Savukārt tradicionālās kultūras kopējiem šie svētki allaž ir jaunas iedvesmas avots turpmākai darbībai. Festivāls iekļaujas CIOFF organizācijā un norit saskaņā ar tās apstiprināto kalendāru. CIOFF - pasaulē ievērojamākā Starptautiskā folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome - ir UNESCO dalīborganizācija, un tajā ir iesaistījušās ap 80 pasaules valstis.
|
|
|
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.
Šogad svētkos piedalījās:
Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;
48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;
394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);
544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;
55 pūtēju orķestri;
5 profesionālie orķestri;
Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;
Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;
|
|
 Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu: Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem. Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
© Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007  |
|
 Esiet sveicināti,
Dziedātāji un Dejotāji, Diriģenti un Muzikanti, Organizatori un it visi, kuri sevī jūt Dziesmu un deju svētku dalībnieka gēnu!
Es Jūs no sirds apsveicu ar svētku tuvumu! Bet es apsveicu arī savas – Latvijas Krājbankas ļaudis. Gada garumā arī mēs esam sajutuši sevi piederīgus šai unikālajai kustībai. Tāpēc mēs uzrunājām Jūs gan sarežģītajā karšu veidošanas procesā, gan esam gatavi būt noderīgi svētku dienās un arī tad, kad pēdējās dziesmas būs izdziedātas un dejas izdejotas.
Mēs katrs šajos svētkos esam ielikuši savu daļu darba – to, ko vislabāk varam un protam. Visu kopīgais veikums šajās dienās pārvērtīsies tajā fantastiskajā izjūtā, kas tik precīzi izteikta svētku devīzē.
Dziesmā ir spēks! Dejā ir spēks!
Lai mums visiem daudz spēka!
Mārtiņš Bondars /Latvijas Krājbankas prezidents/
|
|
|
|
