9.
septembris
05:12:22
5.-12.jūlijs, 2008
GalerijaVideoAudio
LV
Drukāt
RSS
lapas karte      saites
18.03.2009
2009. gada 14. un 15. martā Jelgavas pilsētas kultūras namā Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Jelgavas pašvaldības aģentūru Kultūra rīkoja II Latvijas pūtēju orķestru konkursu.
 
Žūrijas komisija, kuras sastāvā bija Guntis Kumačevs (Latvija), Hando Peldmē (Igaunija) un Henijs Ramākers (Nīderlande), noklausījās 26 pūtēju orķestrus četrās grūtības pakāpes grupās.

Sestdien, 2009. gada 28. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika II Latvijas pūtēju orķestru konkursa Noslēguma koncerts „Sveiciens svētkos, Maestro!” un apbalvošanas ceremonija. Koncertā, atskaņojot konkursa programmas, piedalījās tā uzvarētāji.
 
IV grupā konkursa diplomu, piemiņas balvu un speciālbalvu, kā arī novēlējumu nākošajā konkursā startēt augstākā grupā saņēma Siguldas pagasta pūtēju orķestris, diriģents Gints Kalniņš.

III grupā - I vietas diplomu, naudas prēmiju LVL 250.00 un speciālbalvu Par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu – Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, diriģents Donāts Veikšāns; 

II vietu - diplomu, naudas prēmiju LVL 170.00 un speciālbalvu Par labāko izvēles skaņdarbu programmu – Naujenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, diriģents Jānis Grīnberts;

III vietas diplomu, naudas prēmiju LVL100.00 – Ugāles pagasta tautas nama pūtēju orķestris Ugāle, diriģents Nils Andersons;

III vietas diplomu, naudas prēmiju LVL 100.00 - Salaspils novada domes pūtēju orķestris, diriģenti Laimonis Paukšte un Līga Paukšte;

III vietas diplomu un naudas prēmija LVL 100.00 -Inčukalna pamatskolas un tautas nama pūtēju orķestris, diriģents Vitalis Ķikusts.

Speciālbalvu Labākā debija saņēma Jelgavas novada pūtēju orķestris Zelmeri, diriģents Bruno Jurgenbergs.

II grupā - I vietas diplomu, naudas prēmiju LVL 325.00 un speciālbalvu Par labāko izvēles skaņdarbu programmu – Saldus rajona padomes pūtēju orķestris Saldus, diriģents Artūrs Maculēvičs;

II vietas diplomu, naudas prēmiju LVL 250.00 un speciālbalvu Par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu – Balvu pilsētas kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris Balvi, diriģents Egons Salmanis;

II vietas diplomu un naudas prēmiju LVL 250.00 – Kauguru kultūras nama pūtēju orķestrim Jūrmala, diriģenti Jānis Kaģis, Viesturs Ozols;

III vietas diplomu un naudas prēmiju LVL 160.00 –Talsu tautas nama pūtēju orķestris, diriģenti Jānis Smilga un Raitis Rērihs;

III vietas diplomu un naudas prēmiju LVL 160.00 –Ogres novada pūtēju orķestris Horizonts, diriģenti Vilis Kokamegi un Dimitrijs Grozovs;

III vietas diplomu un naudas prēmiju LVL 160.00 – Gulbenes Kultūras centra pūtēju orķestris, diriģents Jolands Andževs;

I grupā - I vietas diplomu, naudas prēmiju LVL 400.00 un speciālbalvas Par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un Par labāko izvēles skaņdarbu programmu - kultūras pils Ziemeļblāzma pūtēju orķestrim Fanfara, diriģents Jānis Grahoļskis;

II vietas diplomu un naudas prēmija LVL 325.00 – Kultūras nama Draudzība jauniešu pūtēju orķestris Auseklītis, diriģents Haralds Bārzdiņš. Bez tam Haralds Bārzdiņš saņēma arī žūrijas piešķirto Labākā diriģenta balvu.

III vietas diplomu un naudas prēmiju LVL 250.00 – Rīgas Tehniskās universitātes studentu pūtēju orķestris SPO, diriģents Māris Martinsons.

Konkurss ir viens no ceļiem, kā augt, pilnveidoties profesionāli un kļūt labākiem.

Nākošā gada marta vidū notiks ne tikai III Latvijas pūtēju orķestru konkurss, bet pirmo reizi arī Baltic open, kura dalībnieki būs ne tikai mūsu valsts, bet arī Lietuvas un Igaunijas augstākās līgas orķestri.

08.08.2008
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.

Šogad svētkos piedalījās:

Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;

48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;

394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);

544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;

55 pūtēju orķestri;

5 profesionālie orķestri;

Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;

Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;

24.07.2008
Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu:
Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?

Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem.

Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...

18.07.2008
null
Skatīt video šeit
10.02.2008








© Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007  
meklēt:    
“Pašvaldības ļoti cer uz veiksmīgu sadarbību ar valdību jaunas Dziesmu svētku estrādes celtniecībā un Dziesmu un deju svētku procesa saglabāšanā un attīstīšanā arī svētku starplaikos. No pašvaldību puses izskan bažas par to, vai arī turpmāk būs cilvēki, kas piedalīsies Dziesmu un deju svētku procesā. Ne tikai diriģenti un deju profesionāļi, bet arī dalībnieki. Tāpēc valstij un pašvaldībām kopīgi ir jārisina jautājums par jaunatnes, skolēnu saistību ar Dziesmu un deju svētku procesu, par koru tradīciju saglabāšanu, attīstīšanu un nostiprināšanu skolā, jo tā nav tikai speciālistu iegriba, bet gan Dziesmu un deju svētku tradīcijas pastāvēšanas, gan latviešu tautas identitātes jautājums.”

Andris Jaunsleinis,
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis