|
|
|
|
|
|
|
|
Festivāla informācijas centrs 67228985
Ātrās palīdzības dienests 112
Mākslinieciskā darba grupa
|
|
Video - "Sudmaliņas"
Trešdien, 5.augustā IEPAZĪŠANĀS DIENA Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā
15.00-16.00 Viesu grupu gājiens no muzeja vārtiem līdz Ostmalas noliktavas estrādei, apstājoties Kurzemes sētā, Mērsraga smēdē, Vidzemes sētā
16.00-17.00 Koncerts Ostmalas noliktavas estrādē
Piedalās visi festivāla dalībnieki - Dziga, Kursa, Līgo, Zalktis, Zelta Zalktis (Latvija), Bojarišņa (Krievija), Izvorašul (Moldova), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja), Masovia (Polija), Trompos os Pes (Spānija)
18.00 Dalībnieku iepazīšanās vakars, tautas spēles un danči ezermalā pie Kurzemes zvejniekciema
Ceturtdien, 6.augustā ATKLĀŠANAS DIENA Jūrmalā
16.30- 18.00 Ieskaņu koncerts Horna dārzā pie Majoru kultūras nama
Piedalās: Bojarišņa (Krievija), Izvorašul (Moldova),Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja), Masovia (Polija), Trompos os Pes (Spānija)
18.00 Gājiens no Horna dārza pa Jomas ielu līdz Dzintaru koncertzālei
19.00 Atklāšanas koncerts Dzintaru koncertzālē Piedalās visi festivāla dalībnieki
Piektdien, 7.augustā RĪGAS DIENA Vērmanes dārzā
10.00 – 22.00 Latvijas pārtikas ražotāju svētki „Nācu ēsti, nācu dzerti, Nācu jautri padancot”
12.00 – 15.30 Koncerts „Lidojums” Vērmanes dārza estrādē
12.00 – 13.30 Līgo, Zelta Zalktis (Latvija), Trompos os Pes (Spānija), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja)
13.30 – 14.30 Masovia (Polija), Bojarišņa (Krievija), Kursa, Zalktis (Latvija)
14.30 – 15.30 Izvorašul (Moldova), Dziga (Latvija)
20.00 – 23.30 Koncerts „Laternu stundā” Vērmanes dārza estrādē
20.00 – 21.00 Kursa, Zalktis (Latvija), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja)
21.00 – 22.00 Bojarišņa (Krievija), Līgo, Zelta Zalktis (Latvija)
22.00 - 23.30 Trompos os Pes (Spānija), Izvorašul (Moldova), Masovia (Polija), Dziga (Latvija)
Sestdien, 8.augustā NOSLĒGUMA DIENA
11.30 - 14.00 Koncerts Turaidas pils iekšpagalmā
Piedalās visi festivāla dalībnieki
21.00 Noslēguma koncerts Siguldas pilsētas estrādē
Piedalās visi festivāla dalībnieki
 Svētdien, 9. augustā
17.00 Koncerts Carnikavas parka estrādē
Piedalās: Arnika, Abi divi, Dālderītis ( Latvija), Bojarišņa ( Krievija), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja)
Pielikumā:
Festivāla norise
Inormācija par festivālu
Festivāla vēsture |
|
 Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Kuldīgas rajona padomes Kultūras nodaļu un Kuldīgas pilsētas Kultūras centru 2009.gada 30. maijā Kuldīgas estrādē organizē XV Senioru Deju svētkus.Svētkiem gatavojas 47 senioru deju kolektīvu 940 dalībnieki no visas Latvijas. Svētku mākslinieciskā vadītāja un virsvadītāja Aija Āre, režisore Dace Reinkopa, virsvadītājas - Ramona Irbe, Ineta Indriksone, Jolanta Ozola, Mārīte Skrinda, Sarmīte Stapule- Zagorska.
Sīkāka informācija kolektīvu vadītāju sanāksmē 2009.gada 12. maijā plkst.12.00 Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras zālē, Rīgā Pils laukumā 4.
|
|
|
|
|
Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis "Vektors" saņēmis sertifikātu no Ginesa rekorda biroja Londonā, ka mēģinājums pērn, 25. oktobrī, Rīgā sasniegt jaunu pasaules rekordu kategorijā "Garākā deja", ir izdevies.
Rekorda uzstādīšanā piedalījās 2208 dalībnieki no 99 tautas deju kolektīviem, kas bija divas reizes vairāk kā nepieciešams, lai pārspētu 2007. gada 25. septembra Honkongas sasniegumu, kurā piedalījās 1048 dalībnieki.
"Man ir patiess prieks, ka šajā drūmajā laikā Latvijas iedzīvotājiem varam pavēstīt kādu pozitīvu ziņu - latviešu deja var priecēt ne tikai mūsu pašu sirdis, bet pārsteigt arī pasauli. Vēlos sirsnīgi pateikties visiem dalībniekiem un atbalstītājiem par entuziasmu un šīs pārdrošās idejas īstenošanu," saka TDA "Vektors" mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins.
TDA "Vektors" pateicas visiem dalībniekiem par radīto pozitīvo atmosfēru pasākuma laikā, lielisko dāvanu Latvijai tās 90.dzimšanas dienā un sagādāto prieku gan sev, gan skatītājiem, ko nespēja mazināt pat stindzinošais sals. Šis bija apliecinājums, ka latviešu tautas deja var saliedēt ne tikai lielajos Dziesmu un deju svētkos, bet arī ikdienā. Tāpat TDA "Vektors" dalībniekiem ir prieks, ka šis pasākums ir rosinājis radošu ideju attīstību arī citos deju kolektīvos.
Latvijas tautas deju kolektīvi izpildīja vienu no cēlākajām un spilgtākajām latviešu tautas dejām - Gatves deju - tās senākajā horeogrāfijā, kas pierakstīta 1934. gadā Alsungā. Dejotāju gatve vijās no Latvijas Universitātes ēkas (Raiņa bulvārī 19) līdz Rīgas Tehniskās universitātes ēkai (Kaļķu ielā 1). |
|
2009.gada 25. janvārī Valmieras Kultūras centrā notika VII Starptautiskā tautas deju festivāla „Sudmaliņas” Latvijas deju grupu atlases konkurss. Izvērtējot festivālam  piedāvātās 12 deju programmas, žūrijas komisija nolēma par VII Starptautiskā tautas deju festivāla „Sudmaliņas” dalībniekiem izvirzīt:
• Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā ģilde“ Tautas deju ansambli „Līgo“ ar programmu „Jāņu nakti gunis dega”, mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš;
• Rīgas kultūras nama „Draudzība“ un Rīgas Teikas vidusskolas deju ansambli „Zalktis“ ar programmu „Bij’ man vienas meitas dēļ“, mākslinieciskā vadītāja Arta Melnalksne;
• Rīgas kultūras nama „Draudzība“ un Rīgas Teikas vidusskolas deju ansambli „Zelta Zalktis“ ar programmu „Mūsu ziema“, mākslinieciskā vadītāja Arta Melnalksne;
• Deju kopu „Dziga“ ar programmu „Večerinka Latgalē“, mākslinieciskie vadītāji Inga un Ilmārs Dreļi; kapelas vadītājs Gunārs Igaunis
• Saldus Kultūras centra Tautas deju ansambli „Kursa“ ar programmu „Bij man vienas rozes dēļ“, mākslinieciskā vadītāja Inese Buša.
|
|
2009.gada 24.janvārī Valmieras kultūras centrā norisinājās Jaunrades deju konkurss.
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra pateicas par piedalīšanos konkursā horeogrāfiem: Ievai Adāvičai, Skaidrītei Andževai, Taisai Arumai, Aijai Baumanei, Gintam Baumanim, Vilnin Birmbaumam, Inesei Cīrulei, Aijai Daugelei, Ilzei Dzenei, Jānim Ērglim, Anitai Jaunpetrovičai, Ingai Jaunpetrovičai, Madarai Galviņai, Ojāram Grasim, Ingrīdai Kauranenai, Sandrai Keiselei, Ilzei Kronbergai, Taigai Ludboržai, Artim Mellupam, Artai Melnalksnei, Zigurdam Miezītim, Ilutai Mistrei, Zandai Mūrniecei, Egilam Polim, Jānim Purviņam, Jānim Savickim, Mārai Simsonei, Ievai Sīlei, Guntai Skujai, Sarmītei Stapulei- Zagorskai. |
|
Festivāla tēma - Spārni
Dejā izpaužas prieks un bēdas, iepazīšanās un šķiršanās. Caur deju ar mūzikas un ritma palīdzību veidojas saprašanās bez vārda, ar emociju . Prieks, sajūsma, lepnums, maigums, skumjas, sāpes, naids ir cilvēciski pārdzīvojumi, ko līdzīgi izjūt gan Āfrikā, gan Amerikā, gan Austrālijā, gan Latvijā. Emocijām nav rases, ādas krāsas un nacionalitātes atšķirības.
Dejā tautas vēsture tiek rakstīta arī ar dabas un ikdienas darba ritmu. Lielisks piemērs ir Audēju deja, Sudmaliņas, Vecie zvejnieki. Savukārt dejās Pie Daugavas, Ripo, saulīte, Sasala jūrīna tiek atainots ne vien dabas ritms, bet arī emocijas.
Spārni griež dzirnavas- sudmalās top maize, līdz ar to spēks darīt darbu.
Spārni rada emocionālo lidojumu – prieka, laimes izjūtas.
Spārni griež gada ritmu- ziemai seko pavasaris, vasarai – rudens.
Spārni ripo kā laika rats – satuvina pasaules, tautas un kultūras.
Spārni griežas kā dzirnavu rats, griežas kā karuselis, griežas kā vilciņš, griežas dejotājs pārī un pa vienam.
Spārnu griezienam ir dažādas plaknes- vertikālā, horizontālā un pa diagonāli, pat lauzta.
Spārni ir rokas dejā, kas saskaras, pieskaras un satur.
Spārni un deja ir kustība, ritms un emociju lidojums.
Festivāls Sudmaliņas rāda tautas dejas attīstību dažādu kultūru vēstures un laika telpā. Sen zināmi soļi, kas gūti no folkloras pūra, horeogrāfu radošajā procesā iegūst jaunu veidolu. Savienojumā ar mūziku top jauns ritmiskais kopums un deja it kā lido laikam līdz, pieskaņojoties aktualitātēm un dzīvei. Arī pats festivāls ir nemitīgā attīstībā un kustībā.
|
|
|
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.
Šogad svētkos piedalījās:
Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;
48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;
394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);
544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;
55 pūtēju orķestri;
5 profesionālie orķestri;
Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;
Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;
|
|
 Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu: Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem. Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
© Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007  |
|
“Svarīgi definēt autentiskās tradīcijas, kas šos svētkus padara vienreizējus un būtu uzturamas – galvenie dziesmu svētku elementi: gājiens, Dziesmu kari, kopkoncerts, deju lieluzvedums, Dziesmu svētku stils, kas ir tradīcijas un laikmeta specializētās mākslas sintēze. Pateicoties šai mijiedarbei mums nav darīšana ar folkloras svētkiem vai tīru šovu, bet gan – Dziesmu svētkiem. Pie unikālajām vērtībām minama arī mākslinieciski augstvērtīgā kopdziedāšana a capella koprepertuāra atskaņojumā. Muzikoloģe Lolita Fūrmane devusi precīzu apzīmējumu tā saucamajam Dziesmu svētku repertuāra zelta fondam, nodēvējot to par īpašo dziesmu svētku bībeli ar elku skaņdarbiem, kurus cilvēki ne vienkārši dzied, bet lūdz. Tādā veidā mākslas akts pārvēršas par svētbrīdi, kopīgu tautas lūgšanu.”
Dace Melbārde
|
|
|
|
