|
|
|
|
|
|
|
|
Atzīmējot komponista un folklorista, publicista un atskaņotājmākslinieka, sabiedriska darbinieka un politiķa, šaha lielmeistara un makšķernieka Emiļa Melngaiļa 135. dzīves gadskārtu un turpinot 1999. un 2004. gada Melngaiļa Mūzikas svētku rīkošanas tradīciju, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, Limbažu rajona padome un Vidrižu pagasta padome 2009.gada 20.jūnijā organizē komponista jubilejai veltītos Melngaiļa Mūzikas svētkus.
Norise
Plkst. 12.00 Lēdurgas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā – Garīgās mūzikas koncerts
Piedalās: „Cēsu Pils koris”, diriģente Marika Austruma un Liepupes pagasta jauktais koris „Pernigele”, diriģente Arta Zunde
Vidrižu pagasta „Melngaiļos”
Plkst. 10:00 koru reģistrēšanās
Plkst. 11:00 sacensība šaha spēlē, makšķerēšanā, divriteņu brauciens un citas izdarībās
Plkst. 14:00 koru konkurss Melngaiļu pagalmā
Plkst. 14:30 pusdienas
Plkst. 15:30 kopkora mēģinājums
Plkst. 19:45 kopkora pulcēšanās
Plkst. 20:00 DIŽKONCERTS “BIRZĒS I NORĀS”
Plkst. 22:00 Izpriecas un lustes pie ugunskura, kur blakus būs i dziedāšana, i dancošana
|
|
 VI Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki norisināsies Reikjavikā, Īslandē no 2010.gada 17. - 22. augustam
Pielikumā: Festivāla informācija |
|
Lai popularizētu komponista devumu latviešu kora mūzikā, Nemateriālā kultūras mantojuma aģentūra Latvijas Universitātes Lielā aula 2009. gada 14. novembrī rīko II Emīla Dārziņa koru konkursu.
Pielikumā: Konkursa nolikums |
|
2009. gada 24.-25. jūlijā norisināsies Jāzepa Vītola Mūzikas dienas Gaujienas “Anniņās” 
Pielikumā:
|
|
|
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.
Šogad svētkos piedalījās:
Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;
48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;
394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);
544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;
55 pūtēju orķestri;
5 profesionālie orķestri;
Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;
Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;
|
|
 Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu: Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem. Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...
|
|
|
|
|
|
Dziesmu un deju svētku biroja vadītājs Romāns Vanags, kurš uzturas Austrijas pilsētā Grācā Pasaules koru olimpiādē, šodien informēja, ka Rīga ir ieguvusi oficiālas tiesības kandidēt uz Pasaules koru olimpiādes rīkošanu 2014.gadā. Olimpiāde, kurā uzvaru 2006.gadā izcīnīja koris Kamēr... , notiek reizi divos gados. Pasaules lielākā koru pasākumā nepilni 300 žūrijas locekļu no 100 valstīm vērtē korus, un to vidū ir arī Imants Kokars un Juris Kļaviņš.
Vairāk informācijas par Pasaules koru olimpiādi: www.musica-mundi.com
|
|
 No Pasaules olimpiādes Grācā atgriežas bērnu koris "Lielvārde" un vokālais ansamblis "Mik 8", kuri olimpiādē dažādās kategorijās ieguvuši godalgotas vietas. Bērnu vokālais ansamblis "Mik 8" a cappella (bez pavadījuma) dziedājumu grupā ieguvis sudraba godalgu, savukārt koris "Lielvārde" bērnu koru grupā un garīgās mūzikas grupā ieguvuši pat divas godalgas – zelta un sudraba. Dziedātājus olimpiādē pavadīja diriģenti Antonijs un Baiba Kleperi. Kā jau ziņots, Rīga vakar ieguva oficiālas kandidāta tiesības 2014.gadā sarīkot Pasaules koru olimpiādi. To apliecināja Dziesmu un deju svētku biroja vadītājs Romāns Vanags, kurš aizstāvēja Latvijas tiesības uz šāda notikuma rīkošanu. Pasaules lielākā koru pasākumā nepilni 300 žūrijas locekļu no 100 valstīm vērtē korus, un to vidū ir arī Imants Kokars un Juris Kļaviņš. Vairāk informācijas par Pasaules koru olimpiādi: www.musica-mundi.com |
|
|
|
|
|
© Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007  |
|
"Domājot par Dziesmu svētkiem, es gluži fiziski sajūtu to enerģijas, drošības, stabilitātes un spēka klātbūtni gaisā, kas mani katru reizi no jauna pārņem tuvojoties Mežaparkam svētku dienās. Es nekad neesmu stāvējis koristu rindās vai dejojis lielajā deju laukumā. Bet es vienmēr esmu sevi sajutis par Dziesmu svētku dalībnieku un lepojos ar to."
Mārtiņš Bondars, Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs
|
|
|
|
